trešdiena, 2010. gada 1. decembris

Romas valstība

8.oktobris.
Šodien pametam Sienas kempingu, lai dotos Romas virzienā. Ceļš ir tāls, bet mēs esam patīkami satraukti, jo tā taču būs Roma. Mēs jau atkal dodamies uz kādu Fusinas draugu kempingu, līdz ar to mūs ļoti silti uzņem, un mums atkal neparko nav jāmaksā. Vienīgi pēdējais kilometrs līdz kempingam bija grūti sasniedzams, jo Tomtoms sajuka prātā un ceļš, uz kura gudrojām tālāko maršrutu, bija prostitūtu pārņemts, tā ka ik pa 5 m prostitūta stāv un gaida! Bet nu kaut kā galu galā to sasniedzām
Pēc tam devāmies uz tuvējo lielveikalu, kurš bija 5 minūšu attālumā, protams, atpakaļ ceļā to pašu gabalu braucām stundu, jo Tomtoms bija sajucis prātā atkal. Nu neko pagatavojām lieliskus borito un salātiņus.
9.oktobris.
Šodien apmeklējām mazāko valsti pasaulē - Vatikānu! Jāsaka, bez fakta, ka tā ir mazākā valsts pasaulē un Siksta kapellas, Vatikāns manī neizraisīja nekādus lielos emocionālos pārdzīvojumus. Protams, muzeji bija ļoti iespaidīgi, bet palēnām pārņem pārsātinājuma sajūta, visa kā ir daudz par daudz, viss ir tik skaists, tik grezns, tik pārbāzts, tik daudz tūristu, tik karsts. Lai gan tā ir vissvarīgākā vieta katoļu baznīcai, manī tā neaizskāra manu reliģisko stīgu.
Pēc tā visa devāmies ieēst gardo itāļu saldējumu, paēdām pusdienas/vakariņas, paklaiņojām pa mazajām un ne tik mazajām Romas ieliņām. Pirms mājupceļa vēl piestājām pie Spāņu kāpnēm un apmeklējām baznīcu. Tad evāmies mājup. Tur satikām Paulo, papļāpājām un devāmies pie miera.
10.oktobris.
Šodien bija diena, kad apskatījām tiešā nozīmē vis kaut ko, bet pats galvenais bija redzēt pāvestu dzīvajā! Tā bija svētdiena, līdz ar to pāvests sniedz uzrunu tautai. Laukumā bija sapulcējušies daudz jo daudz ļaužu, un visi jutās viegli pacilāti. To pārāk nav iespējams man aprakstīt, varbūt Zelčānei tas sanāktu labāk, bet jāsaka atklāti, tas bija iespaidīgi. Redzējām arī slavenos Vatikāna Šveices sargus. Pēc tam apmeklējām katakombas. Doma tāda, ka visi mūku kauli ir svēti, līdz ar to tos nedrīkstēja apglabāt zem zemes, tos sūtīja uz Vatikānu, un tie sāka krāties un krāties, līdz sasniedza problēmas apmērus - tos nebija kur likt. Līdz ar to tika izveidotas, manuprāt, šausminošas, dīvainas, divdomīgas katakombas, kuras ir kā milzīgs mākslas darbs, tikai visi izejmateriāli ir mirušo kauli. Šeit saprotamu iemeslu dēļ fotografēt bija aizliegts, bet visvairāk man atmiņā iespiedies teksts: ''You are looking at our past and at your future.'' ...
Pēc tam aplūkojām slaveno strūklaku - Trevi Fountain. Pēc tam aplūkojām Romas panteonu, kolizeju, Venēcijas laukumu, pārguruši devāmies mājās, bet pirms tam izbaudījām Romas burvību pasēžot uz Spāņu kāpnēm un iemalkojot glāzi vīna.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru