Esam sasnieguši galamērķi - vieno no slavenākajiem tūrisma objektiem - Santorini salu. Pats interesantākais ir pēc garlaicības māktajām stundām, kuras pavadītas uz prāmja, kad īsi pirms iebraukšanas ostā, visi pasažieri tiek sadzīti lejā pie vārtiem, un tad prāmis lēnām griežas ostā un ir tāda sirreāla sajūta, kad lēnām sāk nolaisties vārti - un tu redzi, kā tev acu priekšā paverās jauna pasaule. Nu nedaudz kā tajās akopolipses filmās, kur daži laimīgie izglābjas un sagaida jauno pasauli. (: Pēc vērienīgā sākuma noķeram taxi, kurš šoreiz gan ir tikai vienkāršs busiņš, bet tas veiksmīgi uzvizina mūs līdz aizrunātajam hotelim. Pirmajā dienā lēnām iekārtojamies, apstaigājam tuvējo apkārtni. Pirmie iespaidi par salu - tā ir daudz grūtāk aptverama kā Mykonos sala, gan tāpēc, ka tā ir daudz, daudz lielāka, gan nedaudz Šveices kalnainuma un daudzo serpentīnu dēļ. Skaidrāks par skaidru - rīt atkal jāizīrē braucamie. :)
Pēc vakariņām, ar saulrietu bonusā, devāmies apstaigāt tuvējās mazās ieliņas. Vakariņās baudījām burvīgu grieķu sarkanvīnu ar tiem tradicionālo ēdienu - musaku, kuras pamatā ir kartupeļi, jēra gaļa un baklažāni. Pēc tam devāmies mājās, kur spēlējot kārtis mierīgi aizvadījām pirmo nakti šajā sapņa nostūrī. 20.oktobris.
Nezinu kā lai savādāk sāk, bet šī diena sākās ar burvīgām brokastīm :D Varbūt par daudz tiek pieminēts ēdiens šajā blogā, bet tikai paskatāties -
kopā ar viņu nacionālo rīta dzērienu aukstu, lielu frappi. Jāsaka atklāti pankūka man ļoti gāja pie sirds, bet aukstā kafija ne pārāk. Pēc tam dodamies izīrēt braucamos, šeit noteikumi daudz stingrāki un braukšana bez ķiverēm ir neiedomājama - olgalvji ir dzimuši! Dodamies izbraucienā apkārt salai. Laikam tā bija viena no manām vismīļākajām sajūtām visā braucienā - tu sēdi uz motorollera, vējš planda tavus matus, un tu tikai skaties apkārt kā filmas no viena elpu aizraujoša skata uz otru... 
šī ir sarkanā pludmale, kas laika gaitā izveidojusies tuvumā esošā vulkāna dēļ. No tāluma izskatās iespaidīgi, es nokāpu lejā - un lai gan skats ir super - peldēties sarkanā pludmalē, smilts ir daudz patīkamāka normālā pludmalē. (: 
Vakarā devāmies vērot saulrietu, bet diemžēl Reičelas čammāšanās dēļ nokavējām to!!!
21.oktobris.
Šī ir īsta tūrisma diena. No rīta dodamies apskatīt nesen vēl aktīvo vulkānisko salu. Brauciens uz turieni notiek ar skaistu, jauku jahtu/laivu. Pēc pastaigas pa pelēko akmeņu iežu pacēlumu virs ūdens (savādāk to nevarētu nosaukt), kur vienīgais interesantais bija tāda kā iedobīte ~ 70 cm dziļa no kuras nāca āra milzu karstums, ieliekot tajā roku sajūtas bija uz kādiem 70 grādiem(!), mēs devāmies nopeldēties. Visi grupas dalībnieki lēca no laivas ūdenī un peldēja uz krastu, kur mūs sagaidīja kalnu kāpelētājas - kazas! :)
Atpakaļceļā ļāvāmies tūristu atrakcijai - augšup ar ērzelīti. Jāsaka jau pēc 5 sekundēm smagi nožēloju savu lēmumu, jo tā tomēr ir viena no nehumānākajām atrakcijām, ko esmu redzējusi. nabaga ēzelīši kuriem visu dienu jāstāv uz dumjām akmens kāpnēm, kur dumji tūristi sēžas uz to mazajām muguriņām un izmanto to mazo spēciņu.
Beeet nu ko gan padarīsi :D kas izdarīts izdarīts. Pēc tam devāmies mājup un sapratām, ka beidzot mums IR jāpaspēj uz slaveno saulrietu. Kas mums arī lieliski izdevās, sapirkāmies gardumus kā pirms kino - lieliskas kūkas no vietējās konditorejas. Gardākā siera kūka manā mūžā :) Jauka novakare, lieliska ainava... :) 
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru