No rīta ārā līņā, viss ir drūms un mēs aizvien nepacietīgāk ilgojamies nokļūt saulainajos Grieķijas krastos. Izbraucam agri no rīta, bet, protams, kaut kā neapzinoties sākam čammāties, tad vēl Reičela vienkārši aizmirsa savu somu, kurā turēja visu savu skaidro naudu - tikai 3000 eiro!!! Nu tad griezāmies apkārt, un ,paldies Dievam!, viņi to bija atraduši un atdeva pilnā sastāvā. Mūsu galamērķis bija ostas pilsēta Bari, kur kā gadījās kā ne, bet tieši uz erasmusu bija aizbraucis mācīties Mūrs. Līdz ar to mēs izdomājām palikt vienu nakti Bari, lai es varētu aiziet vakariņās ar Mūru un papļāpāt. Diemžēl, kad ieradāmies Bari, uzzinājām , ka mūsu aizrunātais, kempings nestrādā!!! Nu neko braucām uz ostu, lai noskaidrotu, kad tad īsti ir tas nākamais prāmis. Jāsaka, tas bija diezgan satraucoši, jo nekad ar auto nebiju mēģinājusi braukt uz ostu - lai uzbrauktu uz tā prāmja. Satraucoši! Nu, protams, prāmis ir jau pēc 2 h - domājām ietaupīsim naudu & laiku, izvairīsimies no naktsmāju meklēšanas stresa un brauksim jau šovakar, un mūru satiksim atpakaļceļā. Domāts - darīts! Nopirkām biļetes un braucām atpakaļ uz pilsētas centru uz McDonald's ieturēt vakariņas, kas, protams, ieilga un tad milzu stresā mēģinājām paspēt uz prāmi, un mēs paspējām! :) Uz prāmja pavadījām burvīgas 18 stundas :)
12.oktobris.
No rīta uzzinājām, ka Reičelai ir kāds vēdera vīruss, un viņa visu nakti ir vēmusi. Līdz ar to izdomājām, ka esam jau sasnieguši Grieķiju, bet šodien uz Atēnām vēl nedzīsimies, paliksim vienu nakti Patrās. Tā bija burvīga Grieķijas pilsētiņa, kura nebija tik tūristīga kā apbrīnojami ideālās salas, bet nebija arī tik netīra un trokšņaina pilsēta kā Atēnas. Tā bija piezemēta, bet ļoti personiska un skaista pilsēta, kurā mēs pavadījām lielisku pēcpusdienu, un es ēdu labākos grieķu salātus savā mūžā! :) Bez tam šī pilsēta mūs patīkami pārsteidza, it īpaši pēc Itālijas apceļošanas, ar savu salīdzinoši draudzīgo cenu politiku.
13.oktobris.
Pēc brokastīm dodamies uz ceļojumu biroju norezervēt mājiņu pirmajā salā, kurā plānojam izbaudīt Grieķijas fenomenu - Mikonosa salā. Bet pirms tam mums ir plāns piestāt Atēnās - kā nekā vienas no senākās tautas galvaspilsēta. Ierodamies diezgan pavēlu, sāk jau satumst un izdomājam pilsētas apskatīšanu atlikt uz nākamo dienu. Vakarā dodamies pasēdēt vietēja restorāniņā, Reičela joprojām nejūtas pārāk labi, mēs ar Mikiju arī neesam pārāk entuziastiski noskaņoti uz dzeršanu, līdz ar to diezgan ātri dodamies pie miera.
14.oktobris.
No rīta paēdam brokastis, man atkal gribās grieķu salātus, tie gan man neapnīk, un dodamies uz Akropoli! Reičela gan drīz atkal sajūtas slima, līdz ar to ar taxi aizbrauc atpakaļ uz mūsu hosteļa istabiņu. Mēs ar Maikiju uzkāpjam kalnā, lai apskatītu Akropoli tuvāk, ieietu iekšā un izdarītu visas pārējās tūristu lietas, bet mūs sagaida nepatīkams pārsteigums - šodien, pateicoties kaut kādiem streikiem un piketiem, ieeja Akropolē ir liegta. Nedaudz paskumstam par to, bet vismaz iegūstam pierādījumus, ka esam tur bijuši un nofotografējamies ar to no attāluma.
Vakarā pēc burvīgām vakariņām - ar vīnu, svaigi spiestu sulu un svaigiem salātiem, Reičela sāk justies ievērojami labāk un mēs nopriecājamies, ka vismaz rīt, kad paredzēts ceļojums ar prāmi uz Mikonosa salu, viss būs labi. Bet! Neilgi pirms pusnakts (piezīmēšu,ka prāmis bija 6os no rīta, līdz ar to mums bija jāizbrauc 5os un jāceļās 4os) Mikijam paliek 3x sliktāk kā Reičelai. Nu neko visu nakti neguļam, mēģinam aizbraukt pēc zālēm, protams, neviena aptieka nestrādā, Mikijs vislaik vemj, mēs nesaprotam ko iesākt. Pēc garās, garās nakts ir pienācis
15.oktobris.
6os no rīta esam sasnieguši ostu. Nu ir jautājums, kur noparkot mašīnu. Ir maksas apsargājamā autostāvvieta, bet pēc 5 dienām, to aizvērs, jo ir beigusies sezona, līdz ar to mūsu auto būtu pārāk lielā drošībā, jo ne zagļi, ne mēs tiktu tai klāt. Beigās izvēlamies par labu auto novietot parastajā stāvvietā un turēsim čirikus gan lai auto nenozog, gan lai tam neuzliek rozā (vai kādā krāsā nu tie ir šajā valstī) klamburu. Iekāpjam prāmī, ceļa ilgums šoreiz tikai 5 stundas, Mikijs atlūzt pēc 37 sekundēm , mēs ar Reičelu pēc siltas kakao krūzes. Ap diviem dienā esam ieradušies sapņainajā Mikonosa salā. Mūsu taxis ir super , bet šeit mēs liksim pauzi, jo te jau sākas pavisam cits stāsts .... :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru