फ्रिएंड्स

Ko mēs varam bez saviem draugiem? Cik daudz viņi mums dod, kad Tu jūties izdedzis un izsūcis visus savus spēkus - tas nav aptverams, kaut kādā mistiskā veidā viņi atkal liel Tev smaidīt, smieties un turpināt iesākto vai arī apsēsties kopā ar viņiem un gardi pasmieties par visām dzīves neveiksmēm! Man patīk šāda draudzība - patiesa, mīļa un ilgstoša!
NEĪSTI DRAUGI - nekad neprasa ēst.
ĪSTI DRAUGI - ir iemesls, kāpēc tev mājās vairs nav ēdiena.

NEĪSTI DRAUGI - nekad nav redzējuši tevi raudam.
ĪSTI DRAUGI - raud kopā ar tevi.

NEĪSTI DRAUGI - aizņemas tavas lietas un pēc pāris dienām atdod atpakaļ.
ĪSTI DRAUGI - patur tavas mantas tik ilgi, ka aizmirst, ka tās tavējās.

NEĪSTI DRAUGI - zina šo to par tevi.
ĪSTI DRAUGI - varētu par tevi uzrakstīt grāmatu ar tiešiem citātiem, ko tu esi teicis.

NEĪSTI DRAUGI - atstās tevi, ja to darīs citi.
ĪSTI DRAUGI - paliks ar tevi, lai arī kas notiktu.

NEĪSTI DRAUGI - klauvēs pie tavām durvīm.
ĪSTI DRAUGI - ienāks bez klauvēšanas un teiks: „Esmu klāt!”

NEĪSTI DRAUGI - iet prom, kad tu to prasi.
ĪSTI DRAUGI - neiet prom pat tad, kad tu viņus dzen ārā.

NEĪSTI DRAUGI - lūdzās, lai tu atnāc uz viņa ballīti.
ĪSTI DRAUGI - neprasa, jo zin, ka Tev tur vienkārši obligāti jābūt.

NEĪSTI DRAUGI - vēlās, lai Tu pavadītu šo dienu ar viņu.
ĪSTI DRAUGI - vēlās, lai Tu pavadītu šo dzīvi ar viņu.

NEĪSTI DRAUGI - kad zvana jautā: Ko darīsi?
ĪSTI DRAUGI - kad zvana jautā: Kur man piekāpt?

NEĪSTI DRAUGI - smejās ar Tevi.
ĪSTI DRAUGI - smejās gan ar Tevi, gan par Tevi.

NEĪSTI DRAUGI - domā, ka tu esi gudrs.
ĪSTI DRAUGI - zin, ka tu esi stulbs, bet tik un tā mīl Tevi.

NEĪSTI DRAUGI - saka, ka Tu vienmēr izskaties labi.
ĪSTI DRAUGI - saka, ko domā.

NEĪSTI DRAUGI - ir uz laiku.
ĪSTI DRAUGI - ir un paliks tavi draugi!

Apburošā valsts sistēma

Šodien tvnetā uzdūros rakstam. Tas, kas notiek Latvijā ir vienkārši apburoši - trīs bērnu ģimenei ir jāiztiek ar 69Ls mēnesī, bet cietumnieki ēd trīs reizes dienā silto ēdienu un spēlē datorspēles! Prieks, kur tu rodies?! Un, protams, kāpēc, kāpēc, lai, viņiem iznākot ārā no cietuma gūsta, viņi meklētu kādu darbu par kuru alga būtu smieklīga, mēģinātu iejusties sabiedrībā, kurā ar viņu backgroundu viņi nemūžam neiejustos, ja nu vienīgi kāda mikrorajona točkas apmeklētāju sabiedrībā. Protams, daudz ērtāk ir atgriezties siltajā cietuma miteklī pie saviem čomiem, uzsist duraku un pagrauzt semenes. Tikai par visām šīm ekstrām, kuras tiek nodrošinātas cietumniekiem - elektrība (datorspēlītes), siltums, ēdiens - ir arī jāmaksā. Minimālā alga šobrīd Latvijā ir 180 Ls, bet tas ,protams, pirms nodokļu nomaksas, līdz ar to cilvēks samaksā 37,15Ls valstij nodokļos. No kā tad uztur šos cietumus? No mūsu nodokļiem. Tad kur ir loģika, ka ģimenē, kurā dzīvo trīs bērni, ir jāizdzīvo ar smieklīgu naudas summu. Savukārt, cietumnieki apsmej savus uzraugus, jo apzinās, ka viņiem ir labāki dzīves apstākļi par saviem sargiem, kuriem ir jādodas 15 dienu bezalgas atvaļinājumā. Ir tomēr starpība, vismaz man, vai no naudas, kuru es nopelnu, nodokļi aiziet veciem pensionāriem, slimajiem, bērnu pabalstiem vai bolderājas urlēniem. Protams, situācijas ir dažādas, apstākļi kāpēc un kas atrodas cietumā ir dažādi, katram ir savs stāsts un savs iemesls. Bet kāpēc tiek taupīts it visur, visur! gan skolotāju algās, medicīnā, bet nemaz netiek taupīts plus mīnus sabiedrības padibeņu uzturēšanā? Varbūt ir muļķīgi rakstīt šīs pārdomas, jo reāla padoma, ko darīt šajā situācijā man nav. Nevar jau viņus visus nošaut, tas skaidrāks par skaidru, bet kaut kas ir jādara! Ja skolas vecuma bērnam siltas pusdienas ir ekstra, tad kāpēc to nepadarīt par ekstru arī cilvēkam, kas to ir pelnījis nesalīdzināmi mazāk reizes...? Noteikti ir jābūt labākiem variantiem tikai tie vēl nav izdomāti, cits jautājums, vai kāds būs ieinteresēts tos arī ieviest...?

mīļvārdiņi

Varbūt es neesmu tādā kā visas citas meitenes, lai gan man ir gan divas rokas, gan divas kājas, un viss cits arī kā lielākajai daļai pārējo meiteņu. Bet es kaut ko nesaprotu. Kāpēc, lai mani sajūsminātu, manis dēvēšana par grauzēju (skat. => pelīte, zaķītis, trusītis) , kaķīti dažādos veidos (skat.=>minka, mincenīte, kaķenīte), u.c. deminutīvi. Es neesmu nekāda bezspēcīga dēle, pret kuru jāapietas kā pret jēlu olu, man ir mugurkauls, kas ļauj man redzēt pasauli arī melnās un pelēkās krāsās, nevis tikai rozā mākoņu pasaulē, kur valda nepārtraukts mīļums, traku stirnu bezmērķīga lēkāšana un dancošana visapkārt. Man tas liekas aizskaroši. Protams, ir daudz cilvēku, kuri man ir kkas vairāk par pārējo sabiedrības pūli, bet tieši tāpēc, ka es apzinos, ko viņi man nozīmē, man nav vajadzīgs to pierādīt ar absurdiem vārdiem, kā,piemēram, bumbulītis, mīļumiņš. Tas, manuprāt, ir banāli un jēli. Saņemot šādu uzrunu, man iedarbojas vemšanas reflekss, kurš visticamāk, tiek veiksmīgi noslēpts, jo tas taču ir tik jauki, ja Tevi tā uzrunā! Bet man tā neliekas! Man tas neliekas vajadzīgs, skola ir skola, nevis skoliņa un čau ir čau nevis čaviņjā! It kā nav jau nekas tik būtisks, varbūt es to pārāk saasināti uztveru, varbūt man ir kāda aizture, bet varbūt es vienkārši esmu es -cilvēks, kurš negrib tikt ielikts kādā konkrētā rāmītī - pelītes, mīļā bučmūlīša vai kādā citā superduper bezpersoniskā un trulā salīdzinājumā.