šओदिएँ मन rakstās

Jā...laikam laidara vārti ir vaļā, bet tā jau ar mani ir vai nu visu vai neko, vai nu to vai nu otru galējību, bet ziniet, tā ir interesantāk dzīvot. Mjā man vienmēr liekas, ka jādzīvo tā, lai būtu sajūta, ka Tu nevis eksistē, bet dzīvo. Tā arī ir viena no lielākajām problēmām, manuprāt, man apkārt esošajiem cilvēkiem, bailes izkāpt no savas comfort zone, vai bailes tapt nesaprastam, bailes no izgāšanās, bailes riskēt, dažreiz gan vnk stagnācija domāšanā. Kāpēc ne? ir jautājums ko daudzi pat sev neuzdod, ja viņi ir tik laimīgi, ka viņiem vismaz iešaujas prātā kāda neloģiskāka, trakāka, drosmīgāka ideja, jo arī tādi ir retums. Dažreiz ir ļoti labi pakļauties prātam, galu galā tas ir tas, kas atšķir mūs no citām sugām, kas mitinās šeit. Bet...
Dažreiz vajag ļauties sajūtām,jo tikai prāts ir tas, kurš nosaka mūsu iespēju robežas. Sky is the limit.
Varbūt banāls teiciens, bet, manuprāt, lieliks moto tiem, kas vēlas vairāk no dzīves un apzinās, ka viss ir iespējams, vajag tikai pietiekami vēlēties, darīt un gribēt. Un ja nu tas nepiepildās/neizdodās? Tad nav lemts un nav ko ...
Patiesībā šo blogu gan sāku rakstīt cita iemesla dēļ. Varbūt, no malas tiešām neesmu romantiskākā meitene pasaulē, bet ir lietas, kuras mani aizkustina. Tā pa īstam. Jāsaka, ka es neesmu banāliķe, bet romantiķe gan, bet pa savam, nedaudz savādāk, kā ierasts varbūt...
Līdz ar to piedāvāju savu mīļāko I.Ziedoņa epifāniju. Diezgan melanholiska, bet mana visvismīļākā no viņa epifānijām.

Pirmais sniegs šogad Latvijā vispirms uzsniga Cēsīs, bet tu dzīvo Aucē. Vai es spēšu tev aiznest sniega piku pāri Latvijai? Kad es to paņēmu pie Cīrulīšu tramplīna, manas rokas bija siltas, un, lai neizkūst, es to turēju tikai ar pirkstu galiem. Pāri Amatai, cauri Kārļiem, es izgāju uz Pleskavas šosejas.”
** „ Laikam no malas tas izskatījās jocīgi : iet cilvēks, sīki puteņo sniegs, un viņam rokās ir sniega pika.”
*** „ Bet tu pretī neiznāci, durvis bija slēgtas, un kaimiņi teica, ka tevis nemaz nav mājās.
- Nekas, es teicu – es viņu pagaidīšu.
- Viņa tik drīz nebūs – kaimiņi atgādināja, lūdz iekšā pie sevis sasildīties.
- Viņa aizbrauca uz Cēsīm.
- Nekas – es teicu – es pagaidīšu.
Pie viņiem es negāju, jo sniegs sāka kust, rokas bija kļuvušas karstas, varbūt no uztraukuma. Es aizgāju mežā, tava ceļa malā, apsēdos uz celma un gaidīju. Sniegs kusa lēni, nenoturami. Un tad tu nāci.
- Kāds Cēsīs sniegs! Vienreizējs! ... Daudz, daudz un balts – visa pasaule pilna. Es ta kā kucēns vārtījos sniegā, - tu teici un izņēmi man no plaukstas mazo ledus kripatu un nosviedi zemē. – Kādas tev aukstas rokas. – Jā, nosalušas.

Un šī dziesma : http://www.youtube.com/watch?v=oQ6dH66m0So&playnext_from=TL&videos=KhBpFVXJVBo

Džūskte

Es īsti nezinu kāpēc dažreiz man virsraksts parādās vnk neitrāli ķīniešu valodā? ... weard. Tātad 7dienas pēcpusdienā pieņēmām lēmumu, ka ar Agnesi tomēr dosimies atpūsties uz laukiem. Sēdāmies clio un žvīks bijām jau Džūkstē. No sākuma, protams, bijām nedaudz skeptiski noskaņotas, jo laiks Rīgā nebija pārāk saulains, bet nonākot Džūkstē, tas maģiski bija mainījies uz labo pusi. Līdz ar to varējām padzīvoties gan kviešu laukā, gan magoņu pulciņā. Pēc tam drosmīgi ēdu zaķīšus, nu nē nē, ne jau mīlīgos trusīša tipa zaķīšus, bet īsta meža zvēra skat.=> meža cūkas, gaļu. Par zaķīšiem sauc meža cūkas gaļu, kas ir tieši viņai pie mugurkaula. Ļoti garšīga gaļa, plus sajūta, ka Tu ēd īstu ēdienu. Dzīvnieks, kurš ir ēdis tikai dabīgus produktus un dzīvojis īstu sev nolemto meža dzīvnieka dzīvi, nevis audzis plecu pie pleca ar hormoniem pārbarotiem ciltsbrāļiem. Pēc pusdienām/vakariņām (kuras es nedrīkstēju ieturēt, jo man bija tā ķīseļa diēta) mēs devāmies uz makšķerēšanas spotu, kur ēdām tikko noķertu,izmakšķerētu, uzceptu karpu un līni. īstākā ekoloģija valdīja mūsu brīvdienās. Pēc pusstundas airēšanās priekiem devāmies mājās, lai varētu iekurināt pirti. Protams, pērāmies, zieķējāmies ar sāli, medu u.tml., bet arī izdzērām pa aliņam - tā sacīt, lai nezaudētu šķidrumu ;) Un tad gājām gulēt, domāju, ka nu tikai izgulēšos, bet... Tgd šito rakstu, lai nepiepildās! Sapnis tāds, ka viss norisinās Alfā un tās apkaimē. īsumā man uzbrūk T-Bag, un visu laiku es cenšos aizbēgt, bet man nesanāk, visu laiku viņš mani noķer, es bēgu gan skrienot, gan paņemot taxi, bet vienmēr vai nu viņš skrien ātrāk par mani, vai arī viņš ir taksometra vadītājs. Beigās viņš mani arī nošauj, pftū pftū pftū..., lai nepiepildās! Visi mani 3 bloga lasītāji, lūdzu pieklauvējat 3x pie koka! Tā, bet stāsts jau bija par Džūkstes atpūtu, nu neko izgulējušās un laimīgi paēdušas brokastis devāmies Rīgas virzienā. Jāsaka godīgi, ja nebūtu jābrauc uz Rīgu skolas dēļ, mani ar dzīšanu neaizdzītu atpakaļ. Bet pienākumi paliek pienākumi. Vakars beidzās ar to, ka es sagruzījos, sagruzījos par sarežģītākām lietām, nekā gribētos, bet dzīvē tā notiek.
Uz atvadām es gribētu, lai mani nu jau cerēsim, ka 4 lasītāji noklausītos šo lielisko dziesmu. Tracy Chapman - Fast Car

स्पेक किनिएशी

Pirmkārt, HA Baltiņ HA!!! Neticēji, ka šitas ir manējais - HA TEV! :D :)*
Hmmm.... Elza teica, ka man ir visgarlaicīgākais blogs pasaulē. Iespējams, viņai ir taisnība, viņai diezgan bieži ir taisnība. Bet diezgan daudz kas ir noticis pēdējā laikā, grūti uzsākt, jo nevar izvēlēties no tik daudzajiem notikumiem, kurš ir pelnījis, lai to aprakstītu un pēc tam to publiski varētu izlasīt apmēram 2-5 cilvēki, jo tieši tik daudzi to noteikti izlasa :D (veiksmīgā reizē, protams, jo var gadīties, ka Elzai ir apnicis iečekot šo saiti :D )
Nu nekas, es vnk sākšu ar pēdējiem notikumiem... ;)
Pirmkārt, mani divi mīļākie šī mēneša moto:
1.ais ''Ēd vai Tu tiksi apēst!''
2.ais ''Never start a fight, but always finish it!''
Piektdien bijām jūrā ar Santu, Lasmani, Zaķi un Priekshnieku jeb Gintu L. Mēs spēlējām volejbolu jē pārāk nesanāca, bet tas jau nekas. Pēc tam man bija pirmā stāvošā ūdensmoča stunda, omg kā man sāp 1050 neapzināti muskuļi, bet man patika, jo man patīk, ka man vēl šodien sāp viss. visss.
Pēc tam sapratu, ka, lai gan dzimšanas dienā man diezgan skarbi uz to norādīja, es joprojām nemāku saplānot laiku. Vnk nemāku Lasmaņi mani gandrīz noliņčoja, bet nu es kka izspruku sveikā. Pēc tam bija dārza/dīķa/plēves ballīte Bunkša rezidencē. Nu kā vnm tajās ballītēs, Balts čaloja ar apkārtējiem, bet mēs ar Lasmani jutāmies stulbi un domājām, ka arī ja mēs pliki taisītu svecītes un mestu kūleņus īpaši neviens mūs neievērotu. Tas bija bēdīgi, bet pēc tam uzradās jaukākais suns pasaulē un arī tika organizēta ēee savādākā spēle pasaulē - sexy mother fucker, kuru vai nu es sapratu vai arī varētu raksturot tikai ar vārdiem wtf?!? :D jo tas bija diezgan absurdi, tātad doma tāda, visi kko ņemās, dejo un tad , kad Bunkšu skaistās māsas paziņo, mums jāpagriežas vienam pret otru un jāveltī šī apburošā frāze...vnk ko?!?! :D okey, bet diezgan drīz (pēc sarunas ar cilvēku, kurš grebj akmeņus, iestelē tajos gaisumu un dāvina to cilvēkiem jubilejā), mēs sakāpām SUBARĀ (balts vnk joprojām man netic)
Es uz īsu brīdi gribēju skriet uz centru pie viena no saviem sapņu prinčiem, bet tad atmetu ar roku, lai izbaudītu saldu dusu, kuru man pārtrauca 8os no rīta satrakojušies dabas apstākļi, pačatoju ar Santu, kurai rādijās 99 murgi, bet man tomēr bija vairāk - ap 300. Nu neko 6dien es biju labais gariņš un jauno ģimeni Līgu Zē ar Kasparu un mazo Jēkabu izvadāju pa Depo, satiku Silvu, nopirku superīgas jaunas tupelītes, bēdīgi vienīgi ir tas, ka viņās ļoti labi var redzēt to, ka man ir nosliece uz sesto pirkstu... :( Pavizinājos ar Elīnu ar riteņiem 4x nobraucu gar akmeņiem, tas normāli, kā vienmēr nepiemērotākajā apģērbā pasaulē (jo mamma nepērk man vasaras drēbes, ja es tās nevalkāju, līdz ar to , ja ir vasara tad šorti :D), aizminos līdz Elzai, kur fenomenāli uzvarēju FOCUS galda spēļu turnamentā. Tas super, tas man šausmīgi pietrūks Venēcijā. Tad smieklīgākajā kompānijā pasaulē skat - es , Elza, Kristaps Sniķers vai Sniķeris, to gan nekad neesmu sapratusi, aizbraucām pie Robja uz darbu. Jāsaka, ka es diezgan apbrīnoju, cik labi viņš to iztur, it īpaši ņemot vērā to, ka tas ir Roberts, šī ir tēma, ko varētu sīkāk aplūkot kādā citā manā blogā, jo man diezgan daudz ko teikt par to darba tirgu šobrīd LV. Bet okey tātad naktī piestrādāju par piegulētāju Elzai un gandrīz nosalstot aizminos nākamajā rītā līdz mājām. Un uzvārīju to brīnum tievēšanas ķīselīti. Yeah :D Nu tad ir vēl milzīgs stāsts par to kā mums ar Agnesi gāja Džūkstē, ko neviens pat nezina, jo neviens man nepazvanīja un man nebija tā iespēja izspēlēt superīgo pārsteiguma momentu, kad pazvana un prasa:''kur esi, ko dari?'' un tad es atbildu:''ai, neko, esmu Džūkstē'', un tad:''wow, ko Tu tur?!'', mjā bet man tieši tajā 7diena bija garlaicīgākā telikomunikācija pasaulē.... :( Man pazvanīja tikai Maksims un mammma. Nu neko par to būs cits blogs, jo tgd man jāieiet dušiņā, jo esmu pēc skrējiena. Vēl īsumā tikai gribēju piemetināt, ka pēdējā laikā diezgan dievinu Šakiru un Kasītis reāli mani iepriecinaja, jo teica, ka es esmu viņai diezgan līdzīga 8), bonusa punkts viņam! bet viņš to nemaz nezinās :D Waka waka ir super un gypsy nu es uzskatu, ka tā ir dziesma par mani! 8)
Elza ir apbrīnojama meitene - viņu mīl visa viņas grupa, bet diemžēl viņa ir tik iedomīga kā pasaules naba! ;)

Uz miegu es izvēlos šo dziesmu (šito es špikoju no Līgas Zelčānes)
http://www.youtube.com/watch?v=dTa2Bzlbjv0&feature=related