Brighton

Tātad 5.tajā janvārī man bija jādodas uz Brighton, lai saņemtu/pieteiktos savam nacionālajam apdrošināšanas numuram. Šeit Anglijā tas ir viens no svarīgākajiem ID aspektiem, kas atvieglo gan bankas konta atvēršanu, gan visus pārējās ar dokumentiem/papīriem saistītās klapatas. Izbraucu es agri - pus deviņos no rīta man bija jābūt kaujas gatavībai, mani aizveda līdz Crawley, Three Bridges stacijai no kuras tālāk es devos uz Brighton. Mans apmkelējuma laiks ir pus11, līdz ar to man ir laiks paklaiņot pa pilsētu. Man ļoti patīk! Nedaudz atgādina Ventspili vai Liepāju, jo pilsēta atrodas jūras krastā - gaisā var sajust jūras smaržu un vējš planda manus matus. :) Jauki, man patīk jūras tuvums. Paklaiņoju pa pilsētu, ieejo Boots veikalā un ziemassvētku atlaižu trakumā izdomāju sevi iepriecināt un sapērkos visādus uztura bagātinātājus un vitamīnus - kā nekā lai būtu vesels un smuks! :D Pēc tam steidzos uz biroju, lai varētu nokārtot to savu numuru. Tur viss noris ļoti ātri, jau pēc pusstundas esmu gatava tālākam pilsētas iepazīšanas plānam.
Vispirms dodos pie jūras! Super! Beidzot ieelpot jūras svaigo gaisu, kādu pusstundu stāvu un vēroju samērā lielos viļņus - skatos kā tie gandrīz samērcē man kājas un tikai sekunde ļauj man saglabāt sausas kājas, jo aizskatīties ir tik viegli un jūra ir tik vilinoša.
Pēc tam dodos izpētīt dambi, kas stiepjas dziļi jūrā, tas ir nedaudz pārvērsts restorānu un spēļu automātu/izklaižu vietā, bet ir arī jauki mazi veikaliņi un daudz daudz kaiju. :)
Pēc tam apskatu pāris kara pieminekļus un apeju apkārt viņu slavenajam Royal Pavillion, bet tā kā biļete ir diezgan padārga iekšā neeju.

Pēc tam izdomāju paēst pusdienas jaukā kafūzī, kuras nosaukums ir ''Breakfast at Tiffanies'' jauki ne? Bet ieeju iekšā un , protams, mans viesmīlis ir traks turks vai grieķis īsti nesapratu, un tad nu viņš nelika mani mierā. No sākuma jauki atnes pāris lietas pa brīvu, ko nemaz nepasūtīju - sulu un maizīti, bet tad jau nes lapiņu ar savu telefona numuru, pēc tam savu epasta adresi un tad jau arī facebook kontaktus. Nu tad gan es vairs to nevarēju izturēt un pametu savu maltīti pusmatā. Tad devos pastaigāt pa viņu šaurajām, mazajām jaukajām ieliņām, kuras ir pilnas ar maziem interesantiem veikaliņiem, kur tirgo visdažādākās indigo, hipiju stila preces un valda jauka mārketu atmosfēra.
Vai es pieminēju, ka šī bija pirmā mana day off, kad nelija? Un nebūtu tā piejūras vēja mani mati joprojām būtu taisni?! Bet skaidrāks par skaidru - tā nebūtu Anglija, ja kaut kādā momentā sāktos lietus. Un tas notiek aptuveni pēc 20 minūtēm kad laimīga par faktu, ka nelīst, klaiņoju pa mazajām ieliņām, kad sajūtu pirmās lietus lāses manos matos. Nu neko - viss paliek drūms un auksts un izlemju braukt vien mājās. Kad nonāku atpakaļ Crawley, ir tumšs un drēgns, un lietains, autobuss ir jāgaida 30 minūtes un tad jābrauc aptuveni 30 minūtes līdz manam ciematam, bet vismaz tas pieved mani pie manām mājas durvīm! :)
Jauka diena :)