Ir dīvaini, ļoti dīvaini. Valūtas maiņas punktā runājos ar tur strādājošo lēdiju vismaz pusstundu, jo ir tik nepierasti, ka apkalpojošais personāls sarunājas ar Tevi latviski. Pēc tam dodamies uz Lido, kur tie ir sajūsmā par visu, pēc tam apciemojam Elzu, kura, protams, kā vienmēr ir super atvērta un super pret jauniem cilvēkiem - papļāpājam, pasmejamies un laiks doties mājās! Atkalsatikšanās ar ģimenīti, pēc tam šausmīgs vakars Ingarā, kur visi man metās virsū ar tūkstoš jautājumiem : ko es darīšu, kas notiks, bet kaut kā to izturu. Pēc tam cenšos austrāļiem parādīt Latviju. Aizbraucam uz Siguldas pilsdrupām, Brīvdabas muzeju, Rundāles pili. Vispār jau forši, pie reizes arī pati apskatu sen neredzētas vietiņas. Arī centru parādu, bijām gan esītī, gan Reval Hotel skyline bāriņā, gan forumcinemās. Ha hā pavisam aizmirsu! Mēs bijām arī Zoodārzā! :D Pēc balītes centrā un pārnakšņošanas pie Balta, mēs knapi saņemamies Baltiņas vecāku priekšā izskatīties kaut vai nedaudz skaidri un braucam ciemos pie Balta uz pastnieku. Kur izstāstam stāstu kā es atkal netīšām aizņēmos svešu jaku, bet pozitīvais šajā visā ir tas, ka a) es tomēr dabūju atpakaļ savu jaku (jēeeeeeeeeeeeeee!) un b) antonijam bija ko vilkt mugurā mūsu vēsajos laikapstākļos. Vēl parādiju centrāltirgu, Vecrīgu, un skaisto Ziepniekalnu. Vispār jau viņiem patika, man tikai žēl, ka tas viss notika novembrī, jo man tas ir visnemīļākais gada mēnesis. Jo rudens mēneši septembris un oktobris ir zelta rudens mēneši, ziemas mēnešos ir sniedziņs un viss ir balts un smuks, pavasarī viss zeļ un plaukst, un vasaras paliek arvien siltākas un tropiskākas. Bet novembris...kails, drūms un depresīvs posms.
Pavadīju viņus uz lidostu, un pēc tam lēnām mēģināju iejusties atpakaļ ierastajā dzīvē...Tagad kad par to domāju, es biju mājās tikai mēnesi, jo 5.decembrī jau esmu UK, bet tad likās, ka esmu LV jau ilgi, ilgi. Patiesībā man liekas es diezgan ātri atklimatizējos. Izdarīju arī šo to jēdzīgu - biju gan 11.novemrī nolikt svecīti, gan apciemoju omīti, gan savedu nedaudz kārtīā clio, biju izvest sunīšus, atguvu nokavēto gandrīz katru brīvo brītiņu pavadot ar saviem lieliskajiem draugiem. Gan bija ballītes, gan tūkstoš stundas pļāpāts mašīnā, gan fotokursi, gan kino ar pēcpasēdēšanu pie Dināras, gan pastnieks, gan pirts vakars,gan Monopola turnaments, gan vienkārši pastaiga pa Rīgas ielām, gan sēdēšana mašīnā - atkal! ;)
Bet...Ja jau ir ceļošanas gads, tad nevar arī pārāk iesēņoties, līdz ar to jāmeklē varianti. Jau pirmajā nedēļā atbraucot man tika piedāvāts šis lieliskais Lasmaņa Hamburgas variants, strādāt ziemassvētku tirdziņā, turklāt kopā ar Šarloti. Bet diemžēl tur viss nogāja greizi, darba devēju dēļ gan. Nu neko, meklēju meklēju, un tici vai ne atradu! :)
Līdz ar to tagad jau piekto nedēļu esmu Anglijā un uzlaboju savu britu angļu valodu. :) Bet par to kā man te iet vai dažreiz neiet jau cits stāsts. Bet galvenais jau ka vispār ir stāsts, vai ne?! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru