Roudtrips

Beidzot ir jāuzraksta sīks apraksts manam mēneša ceļojumam, protams, bildes arī lieliski atsvaidzina atmiņu, bet tomēr, kamēr vēl atminos šādus tādus stiķus... Varu padalīties :) Tātad 30. septembris bija mana un Reičelas pēdējā dara diena. Lai gan dienas sākums bija lietains un ļoti mierīgs - pirmajās 5 darba h vienīgais, ko es izdarīju - izlasīju Dena Brauna jauno romānu "Zudušais Simbols" līdz pusei un papļāpāju ar Alisi. Who the f*ck is Alice? Alise ir viena no manis pieredzētu mīlas stāstu varone. Viens no maniem kolēģiem - Alans, kurš ir no Dienvidāfrikas un Alise, kura ir no Austrālijas, pavadīja 2 mums visiem pārējiem +/- nenozīmīgas naktis +/- vairāk vai mazāk gultā, ne pārrunājot visu dzīvi, apmainījās kontaktiem, sāka skypot ...un viņa atbrauca pie viņa! Septembra pēdējā nedēļā, nekad to puisi 4 mēnešu laikā nebiju redzējusi TIK laimīgu... Viņi devās randiņos, es aizdevu savu Clio, lai viņiem sanāktu romantiskais randiņš un brauciens no Contiki telts līdz restorānam ( ap 300 m) :)

Protams, tas savā ziņā bija ļoti, ļoti bēdīgi, bet es biju arī ļoti piekususi. No daudzajiem iespaidiem, darba , tikai ne no Lauriss un viņa ikdienišķā ekspresso šota ar Ballentines piedevu. Tāpat bija jāsaka atvadas Paolo, labākajam direktoram pasaulē!!! Un tad sākās ballīte... Darbs beidzās ātri - pagāja ātri - Pjotriks pat neļāva man satīrīt visu, bet Ai, tik un tā to izdarīju - pēdējā reize, lai :) pēc tam devos uz Main Bāru, kur hmmmmm njā nedaudz paballējos, lielāko daļu laika, gan jāsaka atrados otrā bāra pusē - ne aiz letes, et kad biju aiz letes, galvenokārt lēju dzērienus sev, neuztraucoties par klientiem. :) Nedaudz pamēģinājām baltos priekus - pirmo reizi mūžā... Tas tik bija enerģijas un pārliecības līksmības lādiņš, visiem izstāstīju, cik ļoti visi man pietrūks un runājot mana žestikulēšana kļuva pat smieklīga - tas nebija normāli, man tiešām jāiemācās kurlmēmo saziņa, jo tieši tik aktīvas ir manas rokas, man pat dažreiz liekas, ka es varētu pat iemācīties dažnedažādus apstākļu, īpašības vārdus un pat epitetus izteikt ar rokām.. ;)
Un pēc dara mēs devāmies pa kempingu meklēt ballīti, gan autobusos, gan zālienā. Un es atradu! Reičela gan aizgāja uz randiņu/līšanu veļas mazgāšanā ar Fish jeb Pesche, bet es... sāku jauko sarunu ar Džimu, kura uzvārds ir Melns >:) Tiešām citreiz nesaprotu, kurā vietā manī nostrādā kaut mazākā apburošā šarma šūniņa, bet!!! Kaut kur manī tā vēl bija, jo lai cik neticami tas nebūtu, viņš tik tiešām pavadīja 5h klausoties manā hiperaktīvajā murmulēšanā par visām iespējamām garlaicīgākajām tēmām pasaulē. Protams, manas aktīvās žestikulēšanas dēļ, es kādas 15 reizes viņam iesitu, un vienreiz netīšām ieliku roku vēmeklī...tas laikam bija apkaunojošākais, kas ar mani atgadījās visā Fusinā... Lai gan saprotams arī, kāpēc viņu tas neatbaidīja - tā jau neija mana vaina, ka visapkārt cilvēki uzvedās kā cūkas, es vnk kā parasti nebiju precizitātes & uzmanības kalngals. Bet tik un tā viņš bija viens no vis, vis jaukākajiem sarunu biedriem, tas ko atcerēšos, jo norunājām 5 h , lielākoties gan es, bet vienalga... Viņam mājās ir pilna siena ar Old Smuggler viskija pudelēm, tas +/- vienīgais, ko noskaidroju par viņu, bet... nu nekas! Seko 5 h miegs... :)