1.oktoris

1.oktobris.

Hmmm.... pamodos un vairs nebiju tik priecīga, kā pirms aiziešanas gulēt... >:) Bet! Mēs ar Reičelu izdomājām IDEĀLU plānu omas uzlabošanai, jo kas gan mani mīļie, cerams jau 5 lasītāji, var uzlabot omu labāk kā sava algas čeka saņemšana?!?! Tad tā pārvēršana skaidrā naudā vietējā/manā bankā un lielveikala apmeklējums!!! Arī ar McDrivu un visu kā nākas - tūkstošs iepirkumu maisiņiem, jaunām kurpēm, jaunām smaržām un visa kā cita sevis atalgojoša iepriecinājuma. Atgriežoties paēdām līdz paņemtos sushi - kā man tas pietrūka kamēr man nebija clio! Tikai tās pastas vien no rīta un vakarā. Pārējie jau bija manāmi iesiluši, jo atšķirībā no manis un Reičelas, izvēlējās turpināt dzert jau no 12 dienā. Līdz ar to nav brīnums ka new Mickey piedzērās, 3x novēlās no galda un tika atlaists. Vakars no mierīgās pasēdēšanas sāka pārvērsties par manāmu drāmu līdz ar to izvēlējos iet gulēt.
2.oktobris.
Diena sākās ar šokējošo vēsti, ka Mickey tiešām ir atlaists. Bet mums ar Reičelu jau bija sarunāts Venēcijas apmeklējums ar Jonno un viņa vecākiem. Pirmo apmeklējām vienu no bāra menedžeriem - resnāka Adam Sandler versijas restorānu - logu.

Nogaršojām īstās Venēciešu uzkodas - īsumā ļoti trekni apcepti zivju pirkstiņi, pārgājām pāri ponte Rialto - slavenākais un veikalu pārbāztākais tilts Venēcijā. Satikām galīgi sašļukušo Mickey paši arī nedaudz sašļukām, bet tad Reičela sagrāba to rūgumpodu un devās pusdienās (kas ir aplami pēc ekskursijas pa pilsētu ar Jonno, jo lielākā daļa aktivitāšu ir ēšana), bet es Gondolu braucienā ar pilnīgi svešiem puišiem, bet ņemot vērā, ka tas bija par velti un bija šampanietis... kāpēc ne? Pēc tam nopirku sev slaveno Venēcijas masku, kuru redzēsiet dažas rindkopas zemāk :) Maskas sapirktas - var doties atpakaļ uz kempingu. Pa to laiku Reičela jau ir ielūgusi jaunu biedru mūsu roudtripā - Micheal, lai uzlabotu viņa omu.

Atgriežoties sapucējāmies un ar man vistuvākajiem draugiem devāmies smalkās, jo smalkās vakariņās uz Venēcijas vecpilsētu - salu. Izdomājām, ka pietiek braukt uz to Venēciju ar laivu kā tūristiem, brauksim ar Clio! Kas gan bija diezgan absurda ideja. Jo redziet Venēcija ar sauszemi ir savienota ar šauru garu tiltu, gan autobusu transportam, gan automašīnām, kuras nobrauc no prāmja, bet jāsaka atklāti, tā nav draudzīgākā vecpilsēta tās apmeklējumam ar auto. Par 3 h mēs šķīrāmies no 30 eiro. Labi, ka bijām 5, bet vienalga - aBsurds!
Bet vakariņas - tās gan bija jaukas, nedaudz melanholiskā noskaņā, ar daudziem tostiem un uzrunām. Un ēdiens mmm... Liela glāze Belini (šampanietis ar persiku sulu), pasta ar zemesriekstu mērcīti un spinātiem, un šķiņķi.
Pēc tam braucām mājās, kas nemaz nebija tik viegli, jo a) bija jāsamaksā tā absurdi lielā parking maksa; b) tad jānobrauc no 6tā stāva, kas lai gan clio ir mazs, nebija nemaz tik viegli; c) arī aplamdījāmies, jo Tomtoms kā viņam dažreiz gadās, bija manāmi piedzēries. Ik pa laikam apstājāmies un uztaisījām lielo apkampienu. Nonākuši mājās devāmies ballēties ar manu jau pieminēto jauno & burvīgo masku iedzērām pāris šotus, nedaudz pastrādājām, jo Tu vari izdzīt bārmeni no bāra, bet viņš vienalga visu mūžu būs bārmenis SALUTEEEEE!!!