pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs

Džūskte


Es īsti nezinu kāpēc dažreiz man virsraksts parādās vnk neitrāli ķīniešu valodā? ... weard. Tātad 7dienas pēcpusdienā pieņēmām lēmumu, ka ar Agnesi tomēr dosimies atpūsties uz laukiem. Sēdāmies clio un žvīks bijām jau Džūkstē. No sākuma, protams, bijām nedaudz skeptiski noskaņotas, jo laiks Rīgā nebija pārāk saulains, bet nonākot Džūkstē, tas maģiski bija mainījies uz labo pusi. Līdz ar to varējām padzīvoties gan kviešu laukā, gan magoņu pulciņā. Pēc tam drosmīgi ēdu zaķīšus, nu nē nē, ne jau mīlīgos trusīša tipa zaķīšus, bet īsta meža zvēra skat.=> meža cūkas, gaļu. Par zaķīšiem sauc meža cūkas gaļu, kas ir tieši viņai pie mugurkaula. Ļoti garšīga gaļa, plus sajūta, ka Tu ēd īstu ēdienu. Dzīvnieks, kurš ir ēdis tikai dabīgus produktus un dzīvojis īstu sev nolemto meža dzīvnieka dzīvi, nevis audzis plecu pie pleca ar hormoniem pārbarotiem ciltsbrāļiem. Pēc pusdienām/vakariņām (kuras es nedrīkstēju ieturēt, jo man bija tā ķīseļa diēta) mēs devāmies uz makšķerēšanas spotu, kur ēdām tikko noķertu,izmakšķerētu, uzceptu karpu un līni. īstākā ekoloģija valdīja mūsu brīvdienās. Pēc pusstundas airēšanās priekiem devāmies mājās, lai varētu iekurināt pirti. Protams, pērāmies, zieķējāmies ar sāli, medu u.tml., bet arī izdzērām pa aliņam - tā sacīt, lai nezaudētu šķidrumu ;) Un tad gājām gulēt, domāju, ka nu tikai izgulēšos, bet... Tgd šito rakstu, lai nepiepildās! Sapnis tāds, ka viss norisinās Alfā un tās apkaimē. īsumā man uzbrūk T-Bag, un visu laiku es cenšos aizbēgt, bet man nesanāk, visu laiku viņš mani noķer, es bēgu gan skrienot, gan paņemot taxi, bet vienmēr vai nu viņš skrien ātrāk par mani, vai arī viņš ir taksometra vadītājs. Beigās viņš mani arī nošauj, pftū pftū pftū..., lai nepiepildās! Visi mani 3 bloga lasītāji, lūdzu pieklauvējat 3x pie koka! Tā, bet stāsts jau bija par Džūkstes atpūtu, nu neko izgulējušās un laimīgi paēdušas brokastis devāmies Rīgas virzienā. Jāsaka godīgi, ja nebūtu jābrauc uz Rīgu skolas dēļ, mani ar dzīšanu neaizdzītu atpakaļ. Bet pienākumi paliek pienākumi. Vakars beidzās ar to, ka es sagruzījos, sagruzījos par sarežģītākām lietām, nekā gribētos, bet dzīvē tā notiek.
Uz atvadām es gribētu, lai mani nu jau cerēsim, ka 4 lasītāji noklausītos šo lielisko dziesmu. Tracy Chapman - Fast Car

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru